Sadedzināšana

Atkritumu sadedzināšana

Atkritumu sadedzināšana sākotnēji tika izmantota galvenokārt atkritumu masas sagatavošanai ilgtermiņa apglabāšanai, lai samazinātu tās tilpumu un svaru. Vidēji var pieņemt, ka ar organiskām vielām bagātu saimniecisko atkritumu pilnīgas sadegšanas rezultātā atkritumu tilpums samazinās vairāk par 80%, bet to svars – par 75%.Sadedzināšanas rezultātā radusies pelnu masa ir apglabājama samērā nelielā apjomā, bet jāievēro, ka pelnu sastāvs var saturēt videi bīstamas vielas, kas paaugstina apglabāšanas vietas iekārtojuma prasības.

Atkritumu sadedzināšana kā pārstrādes metode strauji attīstījās pēc 1970.gada, kad kopējais rūpnīcu skaits Eiropas Savienības dalībvalstīs pieauga vairāk nekā 3 reizes. Pašlaik ES valstis sadedzina apmēram 22% no visiem saimnieciskajiem atkritumiem. Pārsvarā tiek izmantotas lielās rūpnīcas, kuru jauda ir vairāk par sešām tonnām stundā.

No saimniecisko atkritumu kopuma līdz 70% atkritumu ir iespējams izmantot gan kā otrreizējās izejvielas, gan kā enerģijas ieguves avotus. Kādu no metodēm konkrēti izvēlēties, nosaka atkritumu sastāvs un iespējas tos atšķirot. Saimniecisko atkritumu sadedzināšana tiek veikta speciālas konstrukcijas krāsnīs, kas nodrošina masas sadegšanu 600 – 800ºC temperatūrā.

Plaši izvērstā atkritumu sadedzināšana strauji samazinājās 80-to gadu sākumā, kas tika pierādīts, ka šīs pārstrādes rūpnīcas ir vienas no galvenajiem gaisa piesārņotājiem. Galvenie gaisa piesārņojuma veidi, ko emitē sadedzināšanas iekārtas, ir: putekļi, smagie metāli (galvenokārt svins, kadmijs, dzīvsudrabs, hroms, alva, cinks), hlorūdeņradis, fluorūdeņradis, dažādi aromātiskie ogļūdeņraži, hlororganiskie savienojumi. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas emitē visbīstamākos hlororganiskos savienojumus– dioksīnus. Kā galvenie iemesli gaisa piesārņojumam jāmin attīrīšanas sistēmu neatbilstība ekoloģijas prasībām.

ES valstīs jaunie noteikumi attiecībā uz sadegšanas rūpnīcu izveidi paredz, ka tām jābūt apgādātām ar gāzu attīrīšanas sistēmām:

  • auduma filtru sistēma vai elektrostatiskie uztvērēji putekļu un smago metālu daļiņu filtrācijai;
  • skābo gāzu attīrītāji (mitrie vai sausie skruberi).

Kādas ir priekšrocības un mīnusi, izmantojot atkritumu sadedzināšanas metodi?

Priekšrocības:

  • ļauj vienlaicīgi samazināt atkritumu tilpumu (vairāk par 80%);
  • ļauj iegūt enerģiju;

Mīnusi:

  • sadegšanas procesos veidojas un atmosfērā izplūst daudzi bīstami savienojumi, kas kaitīgi iedarbojas uz vidi un cilvēka veselību
  • jaukti atkritumu degšanas procesā veidojušies izmeši satur smagos metālus, galvenokārt, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu, hromu, alvu un cinku. Rodas arī skābes veidojošās gāzes. Modernās sadedzināšanas tehnoloģijas ar labi nodrošinātu gāzu attīrīšanas procesu var ievērojami samazināt bīstamo vielu daudzumu izmešos, taču tad daudzas no šīm vielām nonāk sadedzināšanas rūpnīcu cietajos atkritumos;
  • pat tad, kad tiek uzstādīti dārgi filtri, ar laiku tie piesārņojas un kļūst bīstami. Tad tie ir jāapglabā kopā ar atkritumiem, kas paliek pāri pēc atkritumu sadedzināšanas.

* Dioksīni – polihlorēti polikondensēti aromātiskie savienojumi ar savstarpēji līdzīgu, pārsvarā planāru telpisko struktūru un līdzīgām ķīmiskām un fizikālajām īpašībām. Šajā grupā ietilpst 75 polihlordibenzo – p-dioksīni un 135 polihlordibenzofurāni. Vistoksiskākais ir 2,3 ,7, 8 – tetrahlordibenzo – p-dioksīns, kura nosaukums tika saīsināts uz vienkāršāku – dioksīns. Dioksīni iekļaujas bīstamo vielu grupā, ko sauc par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Ar šiem piesārņojumiem mēs sastopamies gandrīz ik dienu, bieži vien esam pakļauti riskam, ko rada šīs vielas.