Kurzemes dalībnieki konkursā „Caur izpratni – aktīvai rīcībai” (2011/2012)

Lai jaunieši iemācītos ar izpratni izturēties pret vidi un saprastu to, ka ūdens, siltuma,  elektrības patēriņš un atkritumu daudzums ietekmē siltumnīcas efektu izraisošo gāzu veidošanos, kas savukārt izraisa klimata izmaiņas pasaulē,  biedrība “Latvijas Zaļā josta” Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta  (KPFI) konkursa „Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām” ietvaros realizē projektu „Konkurss "Caur izpratni – aktīvai rīcībai"”’.

Kurzemes reģionālā konkursa kārta notika Liepājas 5.vidusskolā. Tajā jaunieši no sešām Kurzemes skolām - Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas, Alsungas vidusskolas, Grobiņas ģimnāzijas, Kalētu pamatskolas, Talsu pamatskolas un Vērgales pamatskolas, iepazīstināja žūriju ar, viņuprāt, labākajiem resursu taupības un vides uzlabošanas pasākumiem.

Kurzemes reģionālajā konkursā „Caur izpratni – aktīvai rīcībai” visvairāk punktu ieguva un uz nacionālo konkursa noslēguma kārtu tika izvirzītas Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas, Grobiņas ģimnāzijas un Talsu pamatskolas komandas.

Arī šajā konkursa kārtā katra komanda bija sagatavojusi savas skolas vides audita prezentāciju. Žūrijas vērtējumā Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolai bija perfekts vides audits visās jomās – gan energoapsaimniekošanā, siltumapgādē, ūdenssaimniecībā un arī atkritumu apsaimniekošanā, lai gan šajā Liepājas skolā tikai pavisam nesen nodrošināti apstākļi šķiroto atkritumu savākšanai.

Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas komandas dalībnieki atzina, ka strādāt pie audita bijis gan interesanti, gan arī grūti. Skolēni bija iepriecināti, ka skolas vadība uzklausīja viņu priekšlikumus. „Mūsu ieteikumi neprasa ārkārtīgi apjomīgus  finansu līdzekļu ieguldījumus. Bet siltuma ietaupījums, piemēram, ārdurvju nomaiņas vai ventilācijas sistēmas ierīkošanas gadījumā būtu ievērojams,” stāsta Linda no komandas.

Alsungas vidusskolas 3 puiši prata ļoti labi uzstāties un atrada veidu, kā izkļūt no situācijas, kad viņu prezentāciju datorvīruss neļāva pilnvērtīgi nodemonstrēt. Zēni brīvi sazinājās ar žūriju un labi atbildēja uz ikvienu jautājumu. Dalība konkursā jau sākotnēji bija viņu pašu iniciatīva, mudinot skolotāju pieteikties šai pasākumā. Izpētot situāciju siltumapgādes un ūdenssaimniecības jomā, Alsungas puiši gāja pie pašvaldības ar ierosinājumu nomainīt esošo kanalizācijas sistēmu pret efektīvāku. Alsungas vidusskola atkritumu šķirošanā ir paraugs vietējai sabiedrībai, jo aktīvi atsevišķi savāc makulatūru un plastmasu.

Grobiņas ģimnāzijas komandai bija sagatavots izcils atskaites darbs. Vides audita izstrādē iesaistīta visa skola. Bērni bija sadalījuši pienākumus katrai grupai ar darba uzdevumiem - ko apskatīt, izpētīt, uzzināt un par ko izjautāt, lai vēlāk visu apkopotu un būtu reāli priekšlikumi. Tā skolēni pabija visās iespējamās vietās skolas ēkā – sākot ar pagrabu līdz pat jumtam.

Kalētu pamatskolas 1.-4. un 7.klases skolēni uzņēmās grūto un atbildīgo siltuma apgādes un patēriņa noskaidrošanu skolā, savukārt 5.,6. un 8.klases komandas vērtēja, cik un kādi atkritumi skolai rodas ikdienā, un kas nonāk pie šķirotajiem atkritumiem. Šai skolai ir sadarbība ar Līgatnes papīrfabriku. Visa makulatūra uzreiz nonāk pie pārstrādātāja. Savukārt Līgatnes papīrfabrika sadarbības ietvaros atbalsta skolu ar savu produkciju - rakstāmo un zīmēšanas papīru.

Viens no Vērgales pamatskolas komandas dalībniekiem bija tik zinošs, ka spēja atbildēt uz ikvienu žūrijas jautājumu. Žūrija vērtējumā dod atsevišķus punktus tieši par  dalībnieku atbildēm uz dažādiem ekspertu jautājumiem, jo ir svarīgi, lai skolēni paši izprot, kādā veidā viņu ikdienas darbības ietekmē gan naudas maciņu, gan apkārtējo vidi.

Rūta Bendere, žūrijas eksperte - Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja, LU EVF Vides pārvaldības katedras docente, secināja: ”Atkritumu saimniecība no visa kopējā vides audita ir vissarežģītākā tāpēc, ka skolām atkritumu apsaimniekošanas jomā sanāk it kā maz, ko pētīt un ieteikt, jo 40% no atkritumiem ir papīrs.

Tomēr bija skolas, kur bērni ar entuziasmu centās noskaidrot un uzskaitīt, cik, kādi un kurās vietās skolā atkritumi rodas. Tad sekojoši var arī pateikti, cik daudz no tā visa ir atšķirojams, līdz ar to pārstrādājams.

Talsu pamatskolas zēni vienu nedēļu dažādās skolas telpās –  mācību priekšmetu kabinetos, klasēs, virtuvē - bija izlikuši pašu sagatavotas kastes ar uzrakstiem, lai ikviens var labāk saprast, kāda veida atkritumiem katra kaste paredzēta. Pēc tam, izpētot un nosverot to saturu , bija skaidrs, kas nonāk atkritumu kastēs dažādās vietās skolā . Šādā veidā varēja iegūt interesantu un pamatotu uzskaiti. Sekojoši šai skolai bija izdevies ļoti labs un pilnvērtīgs atkritumu audits, kurā katrs komandas dalībnieks spēja visu paskaidrot un pamatot.

Visur ir vajadzīgs kāds iniciators, kas atkritumu apsaimniekošanas ideju uzsāk un ar savu enerģiju un pārliecību aizrauj līdzi arī pārējos. Talsu pamatskolā šie iniciatori ir zēni no Dabas pulciņa.

Protams, vislielākā aprēķinu un pētniecības sadaļa veltīta energoauditam.

Ir svarīgi, ka par šiem resursu jautājumiem notiek sarunas, izpēte un secinājumi, jo skolas dienas kārtībā aktuālais tiek savā veidā ienests arī mājās. Bērniem sāk interesēt, kāds ūdens ir mājās, no kurienes to iegūst, kur nonāk mājas notekūdeņi, cik tas maksā. Ir bērni, kas projekta ietekmē, pirmo reizi arī mājās pajautāja, cik ģimene patērē un maksā par siltumapgādi.

Pētot visu, kas notiek un kā darbojas skolas saimniecība, viņi sākuši skolu uztvert, kā kopējo īpašumu, kā vietu, par kuru ir atbildīgi un kurā spēj kaut ko ietekmēt ar savu rīcību ikdienā, tā ietaupot naudu. Bērni kļuvuši nevis kā skolas infrastruktūras patērētāji, bet gan kā saimnieki, kas izprot, izmanto un rēķina, kā labāk un kā izdevīgāk.”

Konkurss „Caur izpratni – aktīvai rīcībai” izrādās kļuvis vairāk nekā projekts, kas sākas un beidzas. Patiesībā dalība tajā pozitīvā veidā izmainījusi bērnu domāšanu – viņi tagad redz sevi tur, kur dzīvo, kā pasaules nozīmīgu daļu, kam iespējas kaut ko ietekmēt un izmainīt.