Atkritumu apglabāšana

Nepareizas atkritumu glabāšanas sekas

Bioloģiski sadaloties organiskajiem atkritumiem, tiek emitēta gāze, kuras sastāvā ir ~50% CH4 un ~50% CO2.

Apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana tiek noteikta kā prioritāte lielākajā daļā Eiropas valstu. Lai arī atkritumu apsaimniekošanas politikā noteikta metožu hierarhija, tomēr vēl joprojām lielākā daļa no atkritumu masas tiek apglabāta. Tas ir izskaidrojams ar zemākām izmaksām salīdzinājumā ar citām atkritumu pārstrādes tehnoloģijām.

Lai gan termini atkritumu izgāztuve un poligons bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi, starp tiem pastāv būtiskas atšķirības. Atkritumu izgāztuve ir teritorija, kurā notiek atkritumu apglabāšana bez atbilstošā iekārtojuma un uzraudzības, kamēr sanitārais atkritumu poligons ir kontrolēta atkritumu apglabāšanas vieta uz zemes vai zemē, kas nerada draudus videi vai cilvēka veselībai, jo ir veikti nepieciešamie aizsardzības pasākumi. Poligoni nodara mazāku kaitējumu videi vai nenodara to vispār, un daudzviet pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, tiek samazināts videi kaitīgāko izgāztuvju skaits, lai dotu priekšroku atkritumu poligoniem. Poligonu un izgāztuvju skaits, to iekārtojums un lielums ir atšķirīgs katrā valstī. Eiropā modernākā ir Vācijas un Nīderlandes atkritumu ilgtermiņa apglabāšanas saimniecība.

Atkritumu izgāztuvju stāvoklis Latvijā

Latvijā cieto sadzīves atkritumu apglabāšanas veids valstī galvenokārt ir atkritumu izvešana uz izgāztuvēm. Veiktais esošo izgāztuvju apsekojums liecina, ka lielākā daļa izgāztuvju nav sakārtotas atbilstoši sanitārajiem un ekoloģiskajiem normatīviem.

Izgāztuves ir izveidotas bez atbilstoša projekta vai arī to realizācija neatbilst sākotnējai projekta izstrādnei. Atkritumu izgāztuvju ekspluatācija pa lielākai daļai neatbilst sanitāro poligonu noteikumiem, ievestie atkritumi netiek sablīvēti un apklāti ar zemes slāni. Bieži vien izgāztuves teritorija nav iežogota, tās darbība – nekontrolēta. Mūsu valstī pēdējos gados izstrādātie atkritumu apglabāšanas vietu projekti pamatā ietver galvenos ES direktīvu nosacījumus.

Pēc tiem ir izveidots (un 2004.gada 31.maijā uzsācis darbu) Ventspils jaunais atkritumu apglabāšanas poligons, kas atbilst nacionālajām un Eiropas Savienības vides aizsardzības likumdošanas prasībām. Paredzēts, ka jaunā poligona tehnoloģija nodrošinās to, ka atkritumu radītais piesārņojums nenokļūst gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, kā arī novērsīs gaisa piesārņojumu. Poligonā ir izveidota dubultā aizsardzības sistēma, lai novērstu gruntsūdeņu piesārņošanu.